Speciālisti atzīst, ka galvenais dzelzceļa negadījumus izraisošais faktors ir pašu cilvēku vieglprātīgā attieksme, neuzmanība un elementāra drošības noteikumu nezināšana un neievērošana. Pēdējo piecu gadu laikā dzelzceļa negadījumos kopumā cietuši 197 cilvēki, no tiem bojā gājis 121 cilvēks.
Gadu no gada dzelzceļa negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitam Latvijā ir tendence samazināties, piemēram, 2008. gadā reģistrēti 57 cietušie, savukārt, pērn – 28. Joprojām satraucoša ir dzelzceļa negadījumos iesaistīto bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem statistika. Kopš 2008. gada uz cietuši 20 bērni, no tiem puse gājusi bojā.
„Sabiedrībā ir dziļi iesakņojies priekšstats, ka dzelzceļa negadījumos galvenais vaininieks ir vilciens un tā vadītājs. Bieži masu medijos dzirdam frāzi – vilciens notrieca – taču vairākus simtus tonnu smagam vilciena sastāvam ir praktiski neiespējami izvairīties no sadursmes ar objektu, kas atrodas uz dzelzceļa sliedēm. Vadītājs vienkārši nevar to apbraukt, turklāt bremzēšanas ceļš ir pārāk garš,” norāda LDz prezidents Uģis Magonis.
Galvenie negadījumu iemesli ir dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošana, kad tā ir slēgta, pārāk tuva atrašanās sliežu ceļiem vai to šķērsošana neatļautās vietās. Visbiežāk cilvēki pārkāpj drošības noteikumus un riskē ar savu dzīvību, minot steigu un pārliecību, ka nekas nenotiks, taču daļā negadījumu pie vainas ir mūzikas klausīšanās austiņās vai runāšana pa telefonu.