“Dzīve nav tik strauja, lai pa to steigtos, tostarp, saīsinot ceļu, kas tiek šķērsots. Pāris sekundes var izmainīt visu dzīvi. Tā notika ar mani – šķērsoju dzelzceļa sliedes neatļautā vietā un zaudēju kājas. Steiga noteikti nebija tā vērta. Labāk paciesties, pagaidīt, nekā skriet pa galvu un pa kaklu un pašam sev sabojāt dzīvi. Un ne tikai sev, bet arī radiniekiem, kuri uztraucas un kuriem arī būs jāsadzīvo ar nelaimi,“ uzsver Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām.
LDz veiktā aptauja liecina, ka 47% iedzīvotāju sava līdzšinējā mūža laikā alkohola ietekmē ir rīkojušies pārgalvīgi. Tiesa, gandrīz tikpat daudz - 42%, to nav darījuši. Interesanti, ka liecinieki situācijai, kad alkohola ietekmē viņu draugi vai tuvinieki ir rīkojušies pārgalvīgi, ir bijuši 75% iedzīvotāju, tostarp vairākkārtīgi - 65%.
“Pēc smagas darba dienas devos mājās, pa ceļam satiekot vecas paziņas. Mēs nolēmām pasēdēt, nedaudz iedzert un atslābināties uz stacijas “Babīte” perona. Šajā dzīves periodā man nebija īpaši labs noskaņojums – es “rāvos” darbā, bet bez rezultāta. Pēc nelielas pasēdēšanas nolēmu nedaudz pastaigāties Priedaines stacijas virzienā. Lai, tā sacīt, izvēdinātu galvu. Kad gandrīz jau biju nonācis līdz gājēju pārejai, nolēmu saīsināt ceļu. Es sāku šķērsot sliedes un sapratu, ka esmu iedzēris nedaudz vairāk nekā apjautu. Kājas mani neklausīja un es zaudēju līdzsvaru. Kad es kritu, mēģināju sargāt galvu, taču neaprēķināju attālumu un atsitos ar galvu pret sliedi. Tālāk atceros, kā pamodos slimnīcā. Jau bez kājām…,” stāsta Jevgenijs.
Jevgenijs atzīst, ka sākumā viņam bija ļoti bail: “Es biju apjucis un domāju, kā tālāk dzīvot. Tagad jau esmu pielāgojies un dzīvoju parastu, ikdienišķu dzīvi kā iepriekš, tiesa, ar nelielu defektu. Kā man viens draugs teica – es tavā vietā jau slimnīcā būtu sev norāvis sistēmu un nomiris. Bet es neesmu no tādiem cilvēkiem.”
Iepazīsties ar Jevgenija stāstu:
LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Dokumentālajās īsfilmās ar saviem stāstiem dalījušies Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, Aleksandrs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas, pieķeroties braucošam vilcienam, kā arī Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem!