Dzirdi. Redzi. Dzīvo.
Neskatoties uz to, ka dzelzceļš ir viens no drošākajiem transporta veidiem, tomēr cilvēku neapdomīgas rīcības vai pārgalvības dēļ notiek negadījumi, kuros cieš ne tikai paši negadījuma izraisītāji, bet arī citi cilvēki. Ik gadu Latvijā uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli.
Nav noslēpums, ka nereti mūsu uzvedības maiņu spēj rosināt tikai iepazīšanās ar citu cilvēku pieredzi un tās radītajām negatīvajām sekām.
Patiesi cilvēkstāsti – Tava iespēja nepieļaut citu kļūdas.
Uz patiesiem notikumiem balstīts…
1
Sasodītā steiga. Protams, es varu attaisnoties un teikt, ka torīt aizgulējos, bija stress, kavēju tikšanos, bet tagad tam vairs nav nekādas jēgas. Todien pie gājēju pārejas es trāpījos pilnīgā nelaikā. Vilciena vagoni vilkās veselu mūžību...
Divas trešdaļas iedzīvotāju steigā pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus - uzzini vairāk
2
Man toreiz bija seši gadi un prātā tikai palaidnības. Tāpēc biju gatavs jebkuram izaicinājumam un piedzīvojumam. Tajā dienā kopā ar draugiem vazājāmies gar dzelzceļa sliedēm. Tieši sagadījās tā, ka garām brauca preču vilciens, un viens no draugiem izmeta piezīmi, ka es jau nu gan nevarēšu pieķerties vagonam. Man divreiz nebija jāsaka, un es sāku skriet pakaļ vilcienam...
Spēles uz dzelzceļa var būt nāvejošas - uzzini vairāk
3
Tajā liktenīgajā dienā Viktors nolēma nobastot skolu. Viktors bija sarunājis randiņu ar savu draudzeni Veroniku, kura dzīvoja pie “Zasulauka” stacijas. Tā tomēr bija pirmā lielā mīlestība, tāpēc skaidrs, ka Viktors nedaudz peldēja pa mākoņiem. Mēs dzīvojām Imantā un Viktors nolēma aiziet ar kājām līdz Zasulaukam. Acīmredzot Viktors nodomāja, ka aizraujošāk būtu iet pa vilciena sliedēm. Lai visu vēl vairāk sarežģītu, viņš nolēma paklausīties mūziku uz austiņām. Noteikti mīlestības iespaidā koncentrēšanās vispār bija pazudusi, bet skaļā mūzika neļāva neko sadzirdēt…
Viņš vairs nav tāds kāds viņš bija - uzzini vairāk
4
Tas bija ļoti nepatīkams posms manā dzīvē. Pavisam nesen biju pašķīries ar draudzenes, tikmēr izvēlētā studiju programma krita uz nerviem. Man gribējās visu sākt no jauna, taču es nezināju kam ķerties klāt. Tajā vakarā kārtējo reizi vēlu beidzās lekcijas , tāpēc ieskrēju veikalā pēc kaut kā ēdama. Pamanīju, ka dzelzceļa pārbrauktuve veras ciet. Stāvot un gaidot, jutu sevī šausmīgu nogurumu - tādu kā bezjēdzību, tukšumu. Atskanēja skaļa taurēšana un bremzēšana, bet es nekustējos...
Jauniešu pašnāvības ir novēršamas! - uzzini vairāk
5
Pēc smagas darba dienas devos mājās, pa ceļam satiekot vecas paziņas. Mēs nolēmām pasēdēt, nedaudz iedzert un atslābināties uz stacijas “Babīte” perona. Šajā dzīves periodā man nebija īpaši labs noskaņojums – es “rāvos” darbā, bet bez rezultāta. Pēc nelielās pasēdēšanas, nolēmu nedaudz pastaigāties Priedaines stacijas virzienā. Lai, tā sacīt, izvēdinātu galvu. Kad gandrīz jau biju nonācis līdz gājēju pārejai, nolēmu saīsināt ceļu. Es sāku šķērsot sliedes un sapratu, ka esmu iedzēris nedaudz vairāk nekā apjautu. Kājas mani neklausīja, un es zaudēju līdzsvaru. Kad es kritu, mēģināju sargāt galvu, taču neaprēķināju attālumu un atsitot ar galvu pret sliedi. Tālāk atceros, kā pamodos slimnīcā. Jau bez kājām…
Šķērsoju dzelzceļa sliedes neatļautā vietā un zaudēju kājas - uzzini vairāk
Svarīgi zināt | Drošības izglītība | Statistika